Aplokšņu algas

Domājams, ka ikvienam ir skaidrs, ka aplokšņu algas ir viena no Latvijas valsts lielākajām ēnu ekonomikas problēmām.Ir tādi, kas nemaksā nodokļus vispār, savukārt ir tādi, kuri maksā tikai nedaudz, precīzāk, tik daudz, lai neizskatītos slikti VID priekšā.

Kāpēc tad tik daudzi maksā un atbalsta aplokšņu algas?

Galvenais iemesls, kāpēc tiek maksātas aplokšņu algas, ir tas, ka var ietaupīt uz nodokļiem, maksāt darbiniekiem daudz lielākas algas un noturēt uzņēmumam vērtīgus un vajadzīgus darbiniekus.

Šī gada sākumā, precīzāk, 2016. gada 10. martā, Saeima pieņēma Krimināllikuma grozījumus. Kā vienu no šiem grozījumiem var minēt jauno pantu, kas paredz kriminālatbildību darba devējam, kurš izmaksā darba samaksu, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē, t.i., izmaksā mūsdienās tik labi pazīstamās aplokšņu algas.

Par šādu pārkāpumu kriminālatbildība tiek paredzēta, ja darba devējs veicis aplokšņu algas izmaksu, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas.

Par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu, ja tas izdarīts ievērojamā apmērā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem (Krimināllikuma 217.1 pants).

Saeima ir veikusi arī saistītas izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā(LAPK) par aplokšņu algu izmaksāšanu līdz desmit minimālo mēnešalgu apmēram, paredzot administratīvu atbildību.

Par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no 140 līdz 2100 eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus vai bez konfiskācijas, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā(LAPK 159.10 pants).

Pašreiz likums par aplokšņu algu izmaksāšanu ļauj sodīt darba devēju pēc likuma panta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, toties aplokšņu algu izmaksāšanas fakts ir vieglāk pierādāms nekā izvairīšanās no nodokļu nomaksas, un tādējādi likuma grozījumi nedaudz atvieglos darbu tiesībsargājošajām iestādēm.

Tuvākajos gados arī varētu tikt izdots likums par to, ka jāsoda arī aplokšņu algu saņēmēji, jo nereti par aplokšņu algām interesējas arī paši darba ņēmēji.Cilvēki (darba ņēmēji) ir ne vienmēr gatavi maksāt visus vajadzīgos nodokļus, it īpaši tādos gadījumos, ja tas samazina viņa darba atalgojumu.

Nav noslēpums, ka lielā mērā būvniecībā tiek maksātas aplokšņu algas. Ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē būtu vajadzīgs pēc iespējas ātrāk valsts līmenī noteikt references algas būvniecības profesiju grupās. Tas ir viens no variantiem, kā varētu mazināt ēnu ekonomiku būvniecībā.

Pēc Latvijas darba devēju konfederācijas datiem, aplokšņu algu un tādā veidā neieņemto nodokļu dēļ Latvijas valsts zaudē ievērojamilielu naudas summu, ar kuras palīdzību varētu uzturēt ceļus daudz labākā stāvoklī, neslēgt skolas utt.

Pateicoties vairākiem pētījumiem, ir noskaidrots, ka liela daļa iedzīvotāji (vairāk nekā puse) uzskata, ka daudz labāk ir saņemt lielāku algu, pat ja tas nozīmē nemaksāt nodokļus un nākotnē nesaņemt lielākus pabalstus, pensiju. Pensijas un pabalstu nesaņemšana var novest pie kredītu aizņēmumiem.

Pateicoties valsts rīcībai ēnu ekonomikas gadījumos, algu maksāšana aploksnēs Latvijā iet mazumā.

Pilnībā aplokšņu algu maksāšanu apturēt nevar; varētu teikt, ka tas ir pat nereāli, toties var meklēt un rast dažādus risinājumus, kas var palīdzēt novērt šo ēnu ekonomikas problēmu.

Ja Tavā rīcībā ir kaut kāda informācija par aplokšņu algām, nekavējies un ziņo VID!

Aplokšņu algas

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *