Aplokšņu algas

Domājams, ka ikvienam ir skaidrs, ka aplokšņu algas ir viena no Latvijas valsts lielākajām ēnu ekonomikas problēmām.Ir tādi, kas nemaksā nodokļus vispār, savukārt ir tādi, kuri maksā tikai nedaudz, precīzāk, tik daudz, lai neizskatītos slikti VID priekšā.

Kāpēc tad tik daudzi maksā un atbalsta aplokšņu algas?

Galvenais iemesls, kāpēc tiek maksātas aplokšņu algas, ir tas, ka var ietaupīt uz nodokļiem, maksāt darbiniekiem daudz lielākas algas un noturēt uzņēmumam vērtīgus un vajadzīgus darbiniekus.

Šī gada sākumā, precīzāk, 2016. gada 10. martā, Saeima pieņēma Krimināllikuma grozījumus. Kā vienu no šiem grozījumiem var minēt jauno pantu, kas paredz kriminālatbildību darba devējam, kurš izmaksā darba samaksu, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē, t.i., izmaksā mūsdienās tik labi pazīstamās aplokšņu algas.

Par šādu pārkāpumu kriminālatbildība tiek paredzēta, ja darba devējs veicis aplokšņu algas izmaksu, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas.

Par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu, ja tas izdarīts ievērojamā apmērā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem (Krimināllikuma 217.1 pants).

Saeima ir veikusi arī saistītas izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā(LAPK) par aplokšņu algu izmaksāšanu līdz desmit minimālo mēnešalgu apmēram, paredzot administratīvu atbildību.

Par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no 140 līdz 2100 eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus vai bez konfiskācijas, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā(LAPK 159.10 pants).

Pašreiz likums par aplokšņu algu izmaksāšanu ļauj sodīt darba devēju pēc likuma panta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, toties aplokšņu algu izmaksāšanas fakts ir vieglāk pierādāms nekā izvairīšanās no nodokļu nomaksas, un tādējādi likuma grozījumi nedaudz atvieglos darbu tiesībsargājošajām iestādēm.

Tuvākajos gados arī varētu tikt izdots likums par to, ka jāsoda arī aplokšņu algu saņēmēji, jo nereti par aplokšņu algām interesējas arī paši darba ņēmēji.Cilvēki (darba ņēmēji) ir ne vienmēr gatavi maksāt visus vajadzīgos nodokļus, it īpaši tādos gadījumos, ja tas samazina viņa darba atalgojumu.

Nav noslēpums, ka lielā mērā būvniecībā tiek maksātas aplokšņu algas. Ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē būtu vajadzīgs pēc iespējas ātrāk valsts līmenī noteikt references algas būvniecības profesiju grupās. Tas ir viens no variantiem, kā varētu mazināt ēnu ekonomiku būvniecībā.

Pēc Latvijas darba devēju konfederācijas datiem, aplokšņu algu un tādā veidā neieņemto nodokļu dēļ Latvijas valsts zaudē ievērojamilielu naudas summu, ar kuras palīdzību varētu uzturēt ceļus daudz labākā stāvoklī, neslēgt skolas utt.

Pateicoties vairākiem pētījumiem, ir noskaidrots, ka liela daļa iedzīvotāji (vairāk nekā puse) uzskata, ka daudz labāk ir saņemt lielāku algu, pat ja tas nozīmē nemaksāt nodokļus un nākotnē nesaņemt lielākus pabalstus, pensiju. Pensijas un pabalstu nesaņemšana var novest pie kredītu aizņēmumiem.

Pateicoties valsts rīcībai ēnu ekonomikas gadījumos, algu maksāšana aploksnēs Latvijā iet mazumā.

Pilnībā aplokšņu algu maksāšanu apturēt nevar; varētu teikt, ka tas ir pat nereāli, toties var meklēt un rast dažādus risinājumus, kas var palīdzēt novērt šo ēnu ekonomikas problēmu.

Ja Tavā rīcībā ir kaut kāda informācija par aplokšņu algām, nekavējies un ziņo VID!

Aplokšņu algas

Ieteikumi, kā ikviens var samazināt ēnu ekonomiku Latvijā

Bieži vien cilvēki, paši neapzinoties, piedalās ēnu ekonomikas veidošanā un tādējādi ietekmē izglītību, sociālos pabalstus, valsts ceļus un citas svarīgas lietas. Ikviens var mazināt ēnu ekonomiku Latvijā, tādējādi dzīvojot labāk.

PRIVĀTPERSONĀM:

Izmantojot taksometra pakalpojumus, vienmēr pārliecinies, vai vadītājs pirms braukšanas ir ieslēdzis skaitītāju. Brauciena beigās noteikti vadītājam pieprasi čeku par sniegto pakalpojumu, saskaņā ar skaitītāja rādījumiem.

Ejot pie ārsta vai uz kādu medicīniskās palīdzības iestādi, vienmēr maksā tikai oficiāli noteikto maksu par pakalpojumu. Svarīgi ir pārliecināties, ka saņem čeku par saņemtajiem pakalpojumiem. Tā tev būs iespēja saņemt atpakaļ no budžeta pārmaksāto nodokli 25% no oficiāli samaksātās summas, iesniedzot iedzīvotāja gada ienākumu deklarāciju.

Noteikti atceries, ka tev ir tiesības saņemt pilnīgu un detalizētu skaidrojumu par sniegto pakalpojumu, piemēram, auto servisā pieprasīt veikto darbu un mainīto detaļu sarakstu un izcenojumus.

Degvielu iegādājies sertificētās degvielas uzpildes stacijās, tādā veidā palielinot finansējumu ceļu uzturēšanai un labošanai, kā arī tev nāksies daudz retāk remontēt mašīnas motoru.

Stājoties darba attiecībās un slēdzot līgumu, pārliecinies, ka sākotnēji norunātā darba samaksa pilnā apmērā tiek norādīta līgumā, un ka darba devējs veiks par tevi visus likumā noteiktos darbaspēka nodokļu maksājumus. Iesakām izmantot VID mājas lapā pieejamo algas kalkulatoru, lai pārliecinātos, vai pareizi tiek aprēķināti nodokļi no tavas darba algas.

Vienmēr izmanto tikai licencētu, likumīgas izcelsmes datora programmatūruvai izmanto sertificētu datoru servisu sniegtos pakalpojumus. Mūzikas un filmu diskus iegādājies veikalos vai arī lejupielādē oficiālās datu pārdošanas vietnēs internetā. Tā Tu veicināsi šīs nozares attīstību un pat pasargāsi savu datoru.

Nolīgstot pakalpojumu sniedzējus sava mājokļa remontdarbu veikšanai, vienmēr noslēdz pakalpojuma līgumu vai pieprasi čeku par veiktajiem darbiem, kurā uzrādīta pilna atrunātā darba un/vai materiālu samaksa. Tā tu iegūsi dokumentu, uz ko varēsi balstīties, ja jūsu starpā radīsies strīdi vai nesaskaņas.

Painteresējies, vai pakalpojuma sniedzējs (auklīte, apkopēja u.c.) maksā nodokļus, lai nodrošinātu savas sociālās garantijas. Ja arī nodokļi netiek maksātas, tad saslimšanas gadījumā cilvēks no valsts nesaņem nekādus sociālos pabalstus.

Vietējas nozīmes autobusa maršrutos paņem no šofera biļeti. Jo pretējā gadījumā šis maršruts kļūst nerentabls – var tikt paaugstināta biļešu cena vai tas var tikt slēgts.

Ja piedāvātā cena par preci vai pakalpojumu ir daudz zemāka par vidējo tirgus cenu, pārliecinies, vai pakalpojuma sniedzējs ir reģistrējis savu saimniecisko darbību.Tā Tu nodrošināsi garantijas sev par pakalpojumu kvalitāti un pierādījumus, kas var būt izšķiroši strīdu un nesaskaņu gadījumos.

Ja tavā rīcībā ir informācija par aplokšņu algām un citiem nodokļu nemaksāšanas gadījumiem, tad droši vari par to ziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

UZŅĒMĒJIEM:

Ir izveidoti un šobrīd pastāv vairāki nosacījumi, kas veicina to, lai tieši mazo uzņēmējdarbību mēs veiktu godīgi, maksājot visus vajadzīgos nodokļus! Svarīgi ir piebilst, ka mazajai uzņēmējdarbībai ir pieejami dažādi nodokļu atvieglojumi.

Izvērtē, vai uzņēmums, kurš ir izvēlēts uzkopšanas darbu veikšanai ir godprātīgs attiecībā pret savu valsti un saviem darbiniekiem.

Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv jau kopš vasaras ir pieejami Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras e–pakalpojumi, kas ļauj iedzīvotājam ērti un bez maksas pārbaudīt dažāda veida informāciju (informāciju par ieturēto ienākuma nodokli, informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem, par reģistrēto darba stāžu, par prognozējamo vecuma pensijas apmēru, par piešķirtās pensijas/ pabalsta/ atlīdzības apmēru u.c.)

Ieteikumi, kā ikviens var samazināt ēnu ekonomiku Latvijā

Cigarešu kontrabanda Latvijā

VID: aptuveni katra ceturtā izsmēķētā cigarete Latvijā ir nonākusi nelegāli.

Latvijā nelegālās cigaretes tiek ievestas gan ar jūras transportu, gan ar aviotransportu, gan ar auto, gan ar dzelzceļa palīdzību.

Lielākais vairums cigarešu Latvijā ienāk no Baltkrievijas (apmēram divas trešdaļas no nelegālajām cigaretēm Latvijā), jo Baltkrievijā cigaretes ir ievērojami lētākas, salīdzinot ar Latvijas cigarešu cenām. Otra valsts, no kuras arī tiek ievestas daudzas cigaretes, ir Krievija.

Ievestās cigaretes Latvijā tiek pārdotas par nedaudz mazāku cenu, kādās tās ir atrodamas veikalu plauktos. Šādā gadījumā ievērojami valstī, konkrētāk šajā gadījumā, Latvijā, palielinās ēnu ekonomika.

Pārsvarā ar cigarešu kontrabandu nopietnos un lielos apmēros nodarbojas noziedzīgi grupējumi, kas galvenokārt ir sadalīti pa apakšgrupām. Katrai apakšgrupai ir savs konkrētais uzdevums.

Cigarešu kontrabandisti mēdz būt cilvēki, kuriem nav stabilu ienākumu, jo viņi nestrādā pamatdarbu, kuri ir no uzņēmēju vides un darbojas uzņēmējdarbības aizsegā, kuri nevēlas maksāt nodokļus valstij, kuri ir bijuši saistīti ar noziedzīgo pasauli, kuri grib ātri nopelnīt, kuri ir vienas ģimenes locekļi vai radinieki. Latvijā cigarešu kontrabandisti pārsvarā ir vīrieši vecuma posmā no 30 līdz 60 gadiem.

Cigarešu slēpšanas metodes ir visdažādākās (dažas pat ir ļoti grūti iedomāties) – tās tiek paslēptas ogļu kravās zem akmeņogļu slāņa, ventilācijas iekārtās, pat plastikāta logos, kurināmajās granulās, kokmateriālu kravās, apkures katlos, gāzes balonos, zem preču vagonu rāmjiem, transportlīdzekļu virsbūvē u.c. neiedomājamās vietās.

Kā liecina viens no jaunākajiem pētījumiem, 2015. gada ceturtajā ceturksnī no kopumā Latvijā izsmēķētajām cigaretēm, 28,4% bijušas kontrabandas cigaretes. Tas ir viszemākais rādītājs pēdējo sešu gadu laikā.

Nelegālo cigarešu pārvadāšanu, glabāšanu un pārdošanu ir sekmējis arī VID panākumu pilnais darbs kontrabandas apkarošanas jomā.

Visvairāk kontrabandas cigaretes ir tādās Latvijas pilsētās kā Daugavpilī (~50%), Saldū (~43%), Krāslavā (~39%), Kuldīgā (~39%), Alūksnē (~38%), Ludzā un Jūrmalā (~35%). Salīdzinot ar iepriekšējo pētījumu, šajās pilsētās konstatēts straujš kāpums.

Nozīmīgākie atklātie likumpārkāpumi Latvijā un rezultāti saistībā ar cigarešu nelikumīgu pārdošanu, glabāšanu un pārvadāšanu: 1. MKP “Rīgas Brīvosta” muitas kontroles zonā konstatēto 10,18 miljonu gabalu kontrabandas cigarešu pārvadāšanu slēptā veidā jūras konteinerā ar deklarēto kravu “Dārza mēbeles”; 2. Caur MKP “Terehova” ievestas cigaretes lielā apmērā – 32,76 miljonu gabalu divās kravas automašīnās, muitas kontroles punktā noformējot tās kā auto bez kravas; 3. MKP “Rīgas Brīvosta” muitas kontroles zonā konstatēto 4,2 miljonu gabali kontrabandas cigarešu pārvadāšanu slēptā veidā jūras konteinerā ar deklarēto kravu “Darba cimdi, apģērbs, apavi”; 4. Aizturēta sešu Latvijas Republikas pilsoņu grupa par kontrabandas ceļā ievesto muitošanai pakļauto preču 439060 cigarešu ar Baltkrievijas akcīzes markām un 466 litru šķidruma ar spirtam raksturīgu smaržu (glabāšanu un pārvadāšanu, lai tās realizētu); 5. Aizturēta četru Latvijas Republikas pilsoņu grupa, kura veica un organizēja kontrabandas cigarešu nelikumīgu pārvietošanu un glabāšanu, lai tās realizētu no Latvijas uz Norvēģiju. Svarīgi šeit ir pieminēt, ka cigaretes Norvēģijā maksā ļoti dārgi.

Pavisam nesen, precīzāk, 2016. gada jūnija beigās, likumsargi Pļavniekos kādā garāžā atrada un atsavināja apmēram 18200 nelegālo cigarešu.

Ja tu esi nolēmis iesaistīties kontrabandas lietās, lai nopelnītu naudu, nedari to, jo kontrabanda ne pie kā laba nenoved; visticamāk, ka tu iekulsies lielās nepatikšanās, un tev var draudēt brīvības atņemšana, piespiedu darbs, naudassods.

Cigarešu kontrabanda Latvijā

Ēnu ekonomika

Ēnu ekonomika (saukta arī par pelēko ekonomiku, neformālo ekonomiku, pārskatos neuztvertā ekonomikas daļa u.c.) ir ienākumi, kuri netiek deklarēti un nav uzskaitīti oficiālajā statistikā, un par kuriem netiek maksāti nodokļi.

Ēnu ekonomika negatīvi ietekmē nodokļu iekasēšanu, veicina nevienlīdzīgu konkurenci, kā arī tā izkropļo tirgu. Būtiski ir arī tas, ka ēnu ekonomika samazina valsts budžeta ieņēmumus, t.i, samazina valsts rīcībā esošo naudas apjomu, kuru iespējams izlietot dažādu ļoti svarīgu vajadzību finansēšanai. Ir liels vairums cilvēku, kuri nemaz neapzinās, ka nodokļu nemaksāšana noved pie lielu un mazu skolu slēgšanas, slimnīcu slēgšanas, pie nelabotiem ceļiem, pie policistu skaita samazināšanas u.c.

Jāatzīst, ka nodokļu nemaksāšana skar ne tikai valsti, bet arī pašu cilvēku. Nemaksājot sociālo nodokli, darba ņēmējs neiegūst valsts piedāvātās sociālās garantijas, jo tieši pabalstu un pensiju apmērs ir saistīts ar maksāto nodokļu apmēru, piemēram, ja tu saņem aplokšņu algu, tad tu nemaksā nodokļus, un nevarēsi vēlāk iegūt bezdarbnieka pabalstu, vecuma pensiju, slimības pabalstu u.c. sev un savai ģimenei nozīmīgus pabalstus, kad tas būs nepieciešams.

Nereģistrētās ekonomikas aktivitātes var iedalīt divās grupās: 1. pretlikumīgās, nelegālās aktivitātes; 2. pakalpojumi un ražošana, kas nav uzskaitīti. Konkrētāk sakot, ēnu ekonomikas aktivitātes ir dubultā grāmatvedība, izvairīšanās no nodokļu nemaksāšanas, aplokšņu algas, dzīvokļa izīrēšana bez līguma, čeka neizsniegšana tirgū, samaksa manikīrei skaidrā naudā, samaksa frizierei skaidrā naudā, nelegāla preču tirdzniecība, kontrabanda un citas neskaitāmas darbības.

Protams, pastāv dažādas ēnu ekonomikas definīcijas, tāpēc arī pastāv arī dažādas tās aprēķināšanas metodes un arī rezultāti. Ir divas metodes, kuras tiek izmantotas dažādos ēnu ekonomikas pētījumos: tiešās metodes (mikro – datu), kā arī netiešās metodes (makro – indikatoru).

Tiešajās (mikro – datu) metodēs galvenokārt tiek izmantots nodokļu audits vai aptaujas un anketas ar brīvas izvēles atbildēm, savukārt netiešājās (makro – indikatoru) metodēs pārsvarā izmanto dažādus ekonomikas un citus indikatorus, kuri satur informāciju par ēnu ekonomikas dinamiku.

Pēc vairāku speciālistu secinājumiem var teikt, ka ēnu ekonomikas aprēķinu metodes diemžēl nevar viennozīmīgi uzskatīt par precīzām. Ar šo metožu palīdzību tiek dota iespēja tikai novērtēt ēnu ekonomikas pieaugumu vai samazinājumu, konkrētāk, ēnu ekonomikas galvenās pārmaiņas.

Ēnu ekonomiku veicina visdažādākie faktori, toties tos galvenokārt iedala divās grupās: izpratnes un zināšanu faktori (nezināšana par samaksāto nodokļu izlietojumu, vainas apziņas trūkums, kā arī zema uzticēšanās oficiālajām struktūrām un valstij); ekonomiski pamatotie faktori (ietaupījumi, zems atklāšanas risks (maza iespēja tikt pieķertam un mazi sodi), kā arī viegla iespēja iesaistīties).

Ēnu ekonomiku var uzskatīt par lielu problēmu daudzās pasaules valstīts, tajā skaitā arī Latvijā. Darbs pie ēnu ekonomikas nav pārtraukts, un ir vairākas iestādes, kas īsteno visdažādākos pasākumus, lai apkarotu un mazinātu ēnu ekonomiku visās valstīs. Šis process ir diezgan sarežģīts un laikietilpīgs. Iepriekš aprakstīto iestāžu galvenais mērķis ir panākt kompleksus un inovatīvus risinājumus, kuru rezultātā sabiedrības attieksme pret iesaistīšanos ēnu ekonomikā mainītos un tiktu radīta motivācija darboties legāli ikvienam iedzīvotājam.

Latvijā ēnu ekonomika nereti ir sastopama kā nelegālu preču kontrabanda no ārvalstīm (ārzemēm) vai arī aplokšņu alga. 2009. gadā Latvijas Darba devēju konfederācija (saīsinājumā LDDK) uzsāka cīņu pret ēnu ekonomiku ar toreiz pastāvošo Saeimas vadību, parakstot protokolu “Godīga uzņēmējdarbība pret ēnu ekonomiku – nodokļu politikas loma godīgas konkurences nodrošināšanā”, kas mudināja valdību izveidot plānu, kā mazināt ēnu ekonomiku (“Ēnu ekonomikas mazināšanas plāns”).

Ēnu ekonomika